Patstāvīgo iestāžu neatkarība ir trausla

Autonomas iestādes papildu ienākumi

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Unikālais publisko tiesību subjekts — augstskola Dr. Anatolijs Melnis, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Pārvaldes nodaļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim" Iespējams, šis raksts ir diezgan specifisks, tomēr tajā aplūkotās problēmas ir ļoti akutālas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gatavo izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Augstskolās, valsts institūcijās un sabiedrībā kopumā jau ilgāku laiku notiek diskusija par studiju finansēšanas jautājumiem.

Satversmes tiesa ir izskatījusi un devusi slēdzienu par augstskolu reorganizācijas un likvidācijas likumību. Valsts kontrole ir devusi slēdzienu par revīzijas rezultātiem Latvijas Medicīnas akadēmijā. Ministru kabinets ir noteicis audita kārtību ministrijās un to padotajās iestādēs… Jādomā, šie apsvērumi varētu interesēt gan Saeimas autonomas iestādes papildu ienākumi, gan valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, gan augstskolu personālu, — principā, katru nopietnu "Latvijas Vēstneša" lasītāju.

Augstskolu likuma1 gandrīz piecu gadu piemērošanas prakse vēlreiz apliecina, ka augstskolas tiešām ir specifisks veidojums ar diezgan sarežģītu struktūru, pārvaldes sistēmu un citu pazīmju kopumu, no kura izriet augstskolas savdabīgais tiesiskais statuss.

Lai gan šis statuss vairāk vai mazāk skaidri ir noteikts Augstskolu likumā, dažreiz nākas dzirdēt jautājumu, kas tad īsti ir augstskola. Atbildi uz šo jautājumu tika mēģināts rast vienā no likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā"2 versijām. Taču mēģinājums definēt augstskolu kā specifisku veidojumu ar pašpārvaldes tiesībām bija nesekmīgs un turpmākā likumprojekta izstrādes gaitā šāds nodoms tika atmests.

1. Kuru ir visvieglāk iegūt kriptonauda?

Šā raksta mērķis ir mēģināt noskaidrot, kas tad ir augstskola no publisko tiesību viedokļa, un mēģināt rast īsu, bet pietiekami vispusīgu augstskolas definīciju. Lai sasniegtu šo mērķi, izmantosim Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja L. Muciņa piedāvāto publisko iestāžu klasifikācijas modeli. Bet juridisko personu dibināto privāto augstskolu īpašais statuss īsumā tiks raksturots raksta nobeigumā.

  • One moment, please
  • Patstāvīgo iestāžu neatkarība ir trausla - LV portāls
  • Kā pārklāties ar binārajām opcijām
  • Kā un ko pašvaldības nodrošina iedzīvotājiem? - LV portāls
  • Seši noderīgi padomi, lai hobijs kļūtu par biznesu | Preses relīzes | Mediju telpa | Citadele grupa
  • Kā parādās jauni bitkoīni, tirdzniecības kriptonauda ienākumiem

Augstskola kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts Augstskolas kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoma subjekta galvenā pazīme ir augstskolas pārvaldes sistēma, kas darbojas uz pašpārvaldes principa.

Augstskolas galvenās pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas — satversmes sapulce, senāts, rektors, revīzijas komisija un šķīrējtiesa — tiek vēlētas un tām saskaņā ar Augstskolu likuma Visa vara augstskolā praktiski pieder vēlētām institūcijām. Augstskolas šajā ziņā ļoti līdzinās tādam tipiskam pašpārvaldes autonomam subjektam kā pašvaldības, kam ir visas varas pilnvaras attiecīgajā teritorijā. Pašpārvalde darbojas ne tikai augstskolas vadības centrālajā līmenī, bet arī augstskolas struktūrvienību līmenī.

Fakultātēs ir vēlētas domes un dekāni, institūtos — zinātniskās padomes domesdirektori, katedrās — katedru vadītāji utt. Respektīvi, augstskolu pašpārvalde ir vairāklīmeņu pašpārvalde, kas savukārt nav sastopama pie citiem pašpārvaldes publisko tiesību autonomiem subjektiem un ir raksturīga vienīgi augstskolām.

Tā ir augstskolu pašpārvaldes specifiska iezīme. Kā augstskolu pašpārvaldes sastāvdaļa ir jāmin arī studentu pašpārvalde. Tai saskaņā ar Augstskolu likuma Augstskolas pašpārvaldes institūcijas var iedalīt iqyu binārā opcija institūcijās rektors, dekāni, direktori un koleģiālajās vadības institūcijās satversmes sapulce, senāts.

Kompetences sadale starp augstskolas vienvadības un koleģiālajām institūcijām ir pietiekami izsvērti un precīzi noteikta Augstskolu likumā Taču augstskolu praktiskajā darbībā dažādu faktoru ietekmē augstskolās ir izveidojies pēc savas būtības atšķirīgs pašpārvaldes modelis, kuru galvenokārt nosaka tas, cik lielā mērā augstskolas vienvadības institūcijas un, pirmkārt, rektors dominē pār koleģiālajām vadības institūcijām. Visas valsts augstskolas šajā ziņā var iedalīt trijās grupās.

Pirmo grupu veido augstskolas, kurās rektora un koleģiālo institūciju kompetence un to ietekme lēmumu pieņemšanas procesā ir optimāli saskaņota. Augstskolas pašpārvalde šajā gadījumā ir efektīva, rektora dominance nav izteikta.

Šādu stilu varētu raksturot kā demokrātisku augstskolas autonomas iestādes papildu ienākumi vadības stilu.

Kāda uzņēmējdarbības forma ir piemērotākā?

Tas arī ir novērojams lielākajā daļā Latvijas augstskolu. Otrajā grupā varētu iekļaut augstskolas, kurās dominē vienvadības princips un kurās rektora viedoklim lēmumu pieņemšanas procesā praktiski vienmēr ir izšķirošā nozīme. Koleģiālo vadības institūciju loma ir samazināta un, pieņemot lēmumus, tās, pirmkārt, atbalsta rektora viedokli. Varas centrs augstskolā ir rektors. Šādu situāciju var vērot dažās Latvijas augstskolās. Un beidzot, trešo grupu varētu veidot augstskolas, kurās pašpārvalde balstās tikai uz vienvadības principu, bet koleģiālajām institūcijām ir tikai formāla loma.

Augstskolu ar šādu vadības stilu pašlaik valstī nav. Taču šo pašpārvaldes modeli lielā mērā var attiecināt uz Rīgas Aviācijas universitāti pirms tās likvidācijas. Tādas koleģiālās institūcijas kā revīzijas komisija un šķīrējtiesa augstskolā vispār netika izveidotas, bet satversmes sapulcei un senātam bija visai maznozīmīga loma augstskolas pašpārvaldē.

rentablu bināro opciju stratēģijas

Šīs institūcijas tikai formāli akceptēja jau iepriekš pieņemtos rektora un šaura loka amatpersonu sagatavotos lēmumus. Daudzi lēmumi, kurus saskaņā ar likumu bija nepieciešams izskatīt augstskolas koleģiālajās institūcijās, tika pieņemti, apejot šīs institūcijas. Ir skaidri redzams, ka šāds augstskolas pašpārvaldes modelis nevar tikt akceptēts, jo tas faktiski neatbilst likumdošanai. Augstskolu likums nosaka, ka koleģiālās augstskolas pašpārvaldes institūcijas ir ne tikai jāizveido, bet tām ir arī praktiski jādarbojas, jo šīm institūcijām ir noteiktas plašas pilnvaras.

Un pilnvaras var tikt īstenotas tikai darbības rezultātā.

2. Tirdzniecības kriptonauda ienākumiem. Nodokļi un kriptonauda - Ceļvedis Bitcoin -

Zināmā mērā var teikt, ka augstskolas koleģiālo institūciju bezdarbība bija viens no faktoriem, kas Rīgas Aviācijas universitāti dažu gadu laikā noveda līdz faktiskam bankrotam. Rezumējot iepriekš teikto, varam konstatēt augstskolu pašpārvaldes otru specifisko iezīmi — augstskolu pašpārvalde ir jaukta tipa pašpārvalde, t. Šo institūciju darbības efektivitāti lielā mērā nosaka tas, cik precīzi augstskolu praktiskajā darbībā tiek ievērota Augstskolu likumā noteiktā līdzsvarotā un optimālā kompetences sadale starp vienvadības un koleģiālajām vadības institūcijām.

binārās opcijas uz lukoil

Augstskolām saskaņā ar Augstskolu likuma 4. Autonomija faktiski ir cieši saistīta ar pašpārvaldi. Jebkuram pašpārvaldes publisko tiesību subjektam lielākā vai mazākā mērā piemīt autonomija jeb, citiem vārdiem, autonomija tiek deleģēta kopā ar pašpārvaldes tiesībām. Nobeidzot šo nodaļu, varam secināt, ka augstskolām piemīt pašpārvaldes publisko tiesību autonoma subjekta pazīmes — juridiskas personas statuss, autonomija un pārvalde, ko īsteno pašpārvaldes institūcijas un kurām pieder visa vara augstskolā.

Augstskolas pašpārvaldei ir divas raksturīgas iezīmes — tā ir vairāklīmeņu pašpārvalde un tā ir jaukta tipa vienvadības un koleģiālo vadības institūciju pašpārvalde. Augstskola kā publiska autonoma iestāde Augstskolu tiesisko statusu nevar izsmelt tikai ar pašpārvaldes publisko tiesību autonoma subjekta pazīmēm. Saskaņā ar raksta sākumā pieminēto klasifikāciju3 augstskolai var konstatēt vairākas publiskas autonomas iestādes pazīmes.

opciju tirdzniecības shēmas

Pirmkārt, tie ir lietotāji klienti — studenti, kas ir galvenā publiskas autonomas iestādes pazīme. Otrkārt, augstskolas saskaņā ar Augstskolu likuma 8.

Tā kā augstskolu dibināšana notiek saskaņā ar vienu nozares likumu un likumā noteiktās augstskolas un augstskolas vadības pilnvaras, funkcijas un kompetence attiecas tikai uz noteiktu konkrētu augstskolu un neiziet ārpus tās, tad augstskolas šajā ziņā nav pilntiesīgas iestādes, bet ir publiskas autonomas iestādes ar ierobežotu tiesībspēju. Ņemot vērā augstskolu finansēšanas sistēmu daļēja valsts budžeta dotācija un ienākumi no citiem avotiemšo augstskolas iestādes statusu varam precizēt un raksturot augstskolu kā autonomu daļēji pašfinansējošos iestādi.

  1. Bināro opciju kopienas
  2. Patstāvīgo iestāžu neatkarība ir trausla Publicēts pirms 2 gadiem.
  3. Kā paredzēt bināro opciju diagrammu
  4. Lai Valsts kases interneta mājaslapas apmeklētājiem būtu ērtāk orientēties ar Valsts kases darbību saistītajos finanšu terminos, piedāvājam biežāk lietoto terminu skaidrojumus, kā arī atsevišķiem terminiem — norādi par papildu skaidrojumu vai plašāku informāciju ar saiti uz mājaslapas attiecīgo sadaļu.
  5. Lēmumu projekti iesniedzami domes priekšsēdētājam.
  6. Populāras tirdzniecības platformas

Treškārt, augstskolai piemīt tādas iestādei raksturīgas pazīmes kā struktūra, personāls, noteiktas valsts funkcijas izglītošana īstenošana, rīcība ar valsts mantu, kas nodota augstskolai lietojumā vai valdījumā.

Augstskolas struktūra, komandas binārām opcijām izveidošanas kārtība un vadība ir noteikta Augstskolu likuma Ir jāatzīmē, ka augstskolas struktūra, salīdzinot ar jebkuras citas iestādes struktūru, ir vairāk diferencētāka un daudzveidīgāka ar noteiktām hierarhiskām saitēm kā pa vertikāli, tā arī horizontālā līmenī.

Augstskolas struktūrā var konstatēt šādas specifiskas iezīmes: 1. Struktūrvienībām ir pietiekami liela patstāvība, tām ir tiesības atvērt apakškontus; 2.

Struktūrvienībām var būt juridiskas personas statuss; 3. Dažas augstskolas struktūras, kas faktiski nav augstskolas struktūrvienības, bet ietilpst augstskolas kopējā shēmā zinātniskie institūtidarbojas uz noslēgta līguma integrācijas līguma pamata. Turklāt augstskolā var izdalīt atsevišķi tās struktūrvienības, kas nodrošina studiju procesu fakultātes, nodaļas, katedrasun tās struktūrvienības, kas nodarbojas ar pētniecību institūti, centri, laboratorijas.

  • Termini | Termini | Valsts kase
  • Par nodokļiem un nodevām
  • Binārā signāla
  • Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājam | Valsts ieņēmumu dienests
  • Par pašvaldībām
  • Unikālais publisko tiesību subjekts - augstskola - Latvijas Vēstnesis

Rezumējot 1. Augstskola no publisko tiesību viedokļa tiešām ir specifisks publisko tiesību subjekts, kas vienlaicīgi apvieno pašpārvaldes publisko tiesību autonoma subjekta un publiskas autonomas iestādes pazīmes.

Tātad augstskolai ir divējāda duāla daba ar pašpārvaldes autonomajam subjektam specifiskām iezīmēm — vairāklīmeņa un jaukta tipa pašpārvaldi un publiskas autonomas iestādes specifiskām iezīmēm — daudzveidīgu struktūru ar lielu struktūrvienību patstāvību un pašfinansēšanās sistēmu.

Augstskola nelīdzinās nevienam citam zināmajam publisko tiesību subjektam un tas ir vienīgais tātad unikāls šāda tipa publisko tiesību subjekts valstī. Ņemot vērā konstatēto augstskolas divējādo un sarežģīto dabu, augstskolu varētu definēt kā autonomu pašpārvaldes daļēji pašfinansējošos iestādi ar juridiskās personas tiesībām.

Līdz ar to pietiekami īsā definīcijā tiek iekļautas augstskolas kā specifiskas iestādes galvenās pazīmes: 1 augstskola ir autonoma iestāde; 2 augstskola autonomas iestādes papildu ienākumi pašpārvaldes iestāde; 3 augstskola ir daļēji pašfinansējošās iestāde. Šāds definējums ir ne tikai īss, bet definīcijā iekļautās trīs pazīmes pietiekami vispusīgi raksturo augstskolas struktūras, pārvaldes un finansēšanas specifiku. Augstskolu pašpārvaldes un dibinātāja attiecības Ņemot vērā augstskolu specifisko un sarežģīto dabu, nav vienkārši šādam subjektam izstrādāt un piemērot pietiekami precīzu un efektīvu tiesisko regulējumu.

Tāpēc ir jāpiekrīt L. Muciņam1, ka augstskolu tiesiskais statuss Latvijas likumdošanā nav pietiekami konsekventi un precīzi noregulēts. Tieši šo iemeslu augstskolu specifikas un tiesiskā noregulējuma dēļ, kā man šķiet, dažreiz rodas dažādi pārpratumi.

Seko aktualitātēm

Kā viens no šādiem pārpratumiem ir jāuzskata Saeimas deputātu pieteikums Satversmes tiesai par Ministru kabineta izdoto rīkojumu, saskaņā ar kuriem tiek likvidēta Rīgas Aviācijas universitāte un reorganizēta Latvijas Medicīnas akadēmija, neatbilstību Augstskolu likumam.

Lietas ierosinātāji apšaubīja Ministru kabineta pilnvaras un uzskatīja, ka šajos gadījumos ir pārkāptas augstskolu autonomijas un pašpārvaldes tiesības. Šis gadījums ir diezgan tipisks piemērs, kā tiek absolutizēta augstskolas autonomija un pašpārvalde un augstskolai faktiski tiek piedēvēta tikai pašpārvaldes autonoma subjekta statuss, nepamanot, ka augstskolai vienlaicīgi ir, kā mēs to iepriekš konstatējām, arī iestādes statuss.

Tāpēc likumdošanā augstskolas autonomija tiek ierobežota ar augstskolas dibinātāja tiesībām. Augstskolu likuma 4. Savukārt šā likuma 8.

Galvenā izvēlne

Pamatojoties uz šīm tiesību normām, Satversmes tiesas spriedums bija nepārprotams — Ministru kabineta izdotie iepriekš minētie rīkojumi atbilst Augstskolu likumam. Papildus minētajām Ministru kabineta pilnvarām Augstskolu likuma Taču, kā pierāda Augstskolu likuma piemērošanas prakse un augstskolu darbības analīze, šīs pilnvaras dibinātājam ir nepietiekamas, lai varētu operatīvi un pietiekami efektīvi ietekmēt augstskolu darbu.

Tāpēc tika meklēts tiesiskais mehānisms, kas varētu veicināt dibinātāja atbilstošo valsts institūciju ietekmes palielināšanos augstskolas pārvaldē. Likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā", kas ir akceptēts Saeimā otrajā lasījumā, augstskolas pārvaldē autonomas iestādes papildu ienākumi autonomas iestādes papildu ienākumi jauna institūcija — kanclers.

Kanclers ir dibinātāja iecelts pārstāvis un ir augstskolas augstākā autonomas iestādes papildu ienākumi finansu un saimnieciskajās lietās.

Kanclers ir darba attiecībās ar Izglītības un zinātnes ministriju un saskaņā ar Civildienesta likumu ir ierēdnis ierēdņa kandidāts. Kanclers par savu darbu ir atbildīgs augstskolas senātam un izglītības un zinātnes ministram.

Saprotot kanclera institūcijas ieviešanas idejas autorus, tomēr ir jāatzīst, ka tas, šķiet, nav pareizākais problēmas risināšanas variants. Pirmkārt, kanclera institūcija ir "gabals pavisam no citas operas". Kanclera institūcija atšķirībā no visām pārējām augstskolas pašpārvaldes koleģiālajām un vienvadības institūcijām ir institūcija no valsts pārvaldes sistēmas.

Līdz ar to augstskolas pārvaldē tiek ienesta pavisam liela disonanse, kas lielā mērā izjauc Augstskolu likumā noteikto pārdomāto un līdzsvaroto kompetenču sadali starp augstskolas pārvaldes institūcijām. Augstskolas autonomija lielā mērā tiek ierobežota, bet finansu un saimnieciskajos jautājumos tās praktiski vairs nav. Otrkārt, argumentācija, ka kanclera institūcija sekmīgi darbojas Vācijas un Austrijas augstskolās, nav sevišķi pārliecinoša.

Augstskolu pārvaldes sistēma šajās valstīs ievērojami atšķiras no Latvijā esošās sistēmas. Un galvenā atšķirība ir tā, ka rektors, kanclers, viss augstskolas pārvaldes un akadēmiskais personāls Vācijā un Austrijā ir valsts civildienesta ierēdņi.

Please wait while your request is being verified...

Viņu pienākumus, atbildību, kompetenci un atalgojumu nosaka tiesību normatīvie akti, kas regulē valsts civildienestu. Kanclera institūcija ir šīs, visai sarežģītās, sistēmas dabiska komponente. Savukārt Latvijā kanclera institūcija, kas izrauta no konteksta, kļūst par mūsu sistēmas "svešķermeni". Turklāt likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" esošajā redakcijā autonomas iestādes papildu ienākumi kanclera kandidatūras un darba līguma saskaņošanas procedūra kanclera kandidatūra pēc tās noteikšanas konkursa kārtībā un darba līguma nosacījumi izglītības un zinātnes ministram ir jāsaskaņo autonomas iestādes papildu ienākumi augstskolas senātu jau rada pavisam drošus priekšnoteikumus tam, ka kanclera institūcijai būs visai formāls raksturs un rezultātā iecerētais efekts netiks sasniegts.

Turklāt šī saskaņošanas procedūra nav visai korekta, jo ir pretrunā ar esošo valsts autonomas iestādes papildu ienākumi hierarhisko struktūru. Vienas augstskolas senāts valsts varas struktūrā šajā gadījumā tiek nolikts virs nozares pārvaldes augstākās amatpersonas — izglītības un zinātnes ministra.

Treškārt, paralēli rektora institūcijai augstskolā tiek ieviesta vēl viena vienvadības augstākā institūcija, bet likumprojektā nemaz nav pieminētas attiecības starp šīm institūcijām.

Turklāt rektors jau ir dibinātāja pilnvarota institūcija viņu pēc ievēlēšanas apstiprina Ministru kabinets un rektora atbildība dibinātāja priekšā ir precīzi noteikta Augstskolu likuma Tātad rektora institūcijai līdzīgi kā augstskolai kopumā arī ir duāla daba.

No vienas puses, rektors ir vēlēta pašpārvaldes institūcija un atbild satversmes sapulcei un senātam. No otras puses, rektors ir dibinātāja pārstāvis un atbild dibinātāja priekšā.